Vakar ap pēcpusdienu biju iegājis. Īsumā-nevienam to nevajag.
Saziņa caur operatoru, kas nekādu info normāli nenodod, neko vairāk par to, ka kāds atnācis, pati darbone nezina. Nekādas vēlmes varat neapspriest, tas viss ir laika tērēšana
Dzīvoklis tāds pritonīgs komunālais, uz vietas vēl 2 citas personas. Viena mētājās uz dīvāna un bakstīja telefonu trenuškās. Tāds pliks arī staigā garām kaut kādām random čikititām. Paralēli savā starpā kaut ko ierēc spāniski, nav saprotams, vai nodirš. Duša funkciju pilda.
Nauda pa priekšu. Pati darbone angliski nerunā ne sūda, izlīdzas ar tulkotāju. Vizuāli viss kā bildēs, bet sūdīgāk. Krūtis ļoti ciets silikons, taustīt nekāda prieka. Pakaļa liela, drošvien arī plastmasa, bet uz tausti ok. Vēderam laikam arī plastmasa, kaut kāds sešpakas implants, kam pāri tauciņš un nokarena āda.
Uz gultas pleds. Gumpelis maucas uz mīksta, pazelē, līdz ir gaisā. Misionārā skaņas pieklājībai. Nelīdzēja ne ar roku pa minci, ne stiprāki grūdieni. Pēc pirmā finiša kaut kur aizgāja, patarkšķēja, atnāca atpakaļ uz masāšu - ar rimčika kokosa eļļu pabraukā pa muguru, paralēli spaida telefonu. Atbild uz zvanu, atkal pabraukā. Sms, pabraukā. Tālāk gupelis virsū un mīkstu zelē. Te kronis visam - gals vēl mutē un paceļ telefonu. Stobrs momentā nokrita. Šādi kādu viss turpinās, kaut ko spāniski nomurmināja. Dabujām augšā. Pati slinki pacilājās jātniecē. Beigās aiz spīta izvālēju, cik nu bija spēka. Sāka sūdzēties, ka par lielu. Beigās modinātājs, caur translate paziņo, ka palikušas 5 min. Piecēlos, duša un nah prom.
skāde 200 šekeļi. Ir jau prom, un cerams uz mūžīgiem laikiem. Kretīnisma kalngals. Vienīgais, ka pēc tā, cik sūdīgi bija, paliku labā omā - tik sūdīgi, ka pašam smiekli nāk. Nahuj tos importus, nahuj tās pārcenotās d-amerikas analfabētes. Pērciet vietējo. 😂
Ierakstīts
Gaidam ar nepacietību. 👌
Link to post